Drosmes apliecinājums – nogrieztas ausis

R. Kinžalovs, A. Belovs ::: Tenočtitlānas bojā eja

Arheoloģiskie izrakumi un zinātnieku pētījumi liecina, ka šajās acteku jeb tenočku teikās slēpjas daļa vēsturiskas pa­tiesības. Acteki parādījās Meksikas ielejā vēlāk par visām citām naua ciltīm. Līdz tam viņi bija neliela klejotāju cilts, kas uzturējās kāda Rietummeksikas ezera tuvumā. Viņu pār­vietošanās no turienes uz Teskoko ezera krastiem ir vēsturisks fakts.

Pareizi arī tas, ka vairākums acteku teikās minēto cilšu parādījušās ielejā vēlāk par actekiem. Tomēr šo cilšu iera­šanās secība sajaukta, bet apmešanās vietas un daudzi citi sī­kumi ir jau tīrā leģenda.

Ieradušies jaunajā vietā, tenočki apmetušies Teskoko ezera rietumu krastā – Čapultepekā. Bet, tā kā tenočki pastā­vīgi sagādāja nepatikšanas saviem kaimiņiem, tie drīz vien apvienojās un uzbruka nemierīgajiem atnācējiem.

Sagrāve bija pilnīga. Virsaiti un lielāko daļu cilts locekļu aizveda uz Kuluakānas teritoriju un nometināja Tisapānā – tuksnešainā vietā, ko apdzīvoja, kā vēsta acteku hronikas, tikai indīgas čūskas un insekti. Kuluakānas pilsēta atradās pa­visam tuvu, un tās valdniekam Koškošam bija visas iespējas novērot tenočku rīcību.

Nelielai acteku daļai izdevās aiz­bēgt laivās pār ezeru. Viņi paslēpās mazajās, zemajās saliņās. Bet pēc kāda laika kuluakānieši bija spiesti griezties pie saviem nesen uzvarēta­jiem pretiniekiem. Koškošs iesāka karu ar spēcīgo šočimilku cilti, un viņam ievajadzējās tenočku palīdzī­bas. Izšķirošās kaujas laikā norisi­nājās interesanta epizode, kas sīki aprakstīta acteku hronikās.

Tenočki drosmīgi cīnījās ar šoči‑ milkiem un sagūstīja vairāk nekā trīsdesmit cilvēku. Bet pirms gūs­tekņu nosūtīšanas uz aizmuguri, kā to parasti darīja, viņi nogrieza kat­ram gūsteknim vienu ausi.

Pēc kaujas Kuluakānas valdnieks visādi cildināja savus karotājus. Bet par sabiedrotajiem – tenočkiem Koškošs runāja ar neslēptu nicināšanu: viņi neesot pratuši sagūstīt nevienu cilvēku.

Mierīgi noklausījušies Koškoša apvainojošo runu, tenočki viņam jautāja:

– Kādēļ lielākajai daļai gūstekņu trūkst vienas auss?

Sapulcējušies neizpratnē klusēja, bet acteki atvēra savas somas un parādīja kaujas «trofejas» – nogrieztās ausis.

Tā atklājās patiesība, un visā zemē pirmo reizi izplatījās vēsts par drosmīgajiem un nežēlīgajiem acteku karotājiem.

Nākošajā gadsimtā šī slava reizē ar acteku uzvarām izpla­tījās tālu aiz ielejas robežām. Gandrīz visas Meksikas tautas baidījās no šī draudīgā vārda un ienīda to. Šis apstāklis, kā mēs vēlāk redzēsim, bija viens no galvenajiem Kortesa uzva­ras cēloņiem.