Сообщение об ошибке

Notice: Undefined variable: n в функции eval() (строка 11 в файле /home/indiansw/public_html/modules/php/php.module(80) : eval()'d code).

Tenočtitlānas dibināšana

R. Kinžalovs, A. Belovs ::: Tenočtitlānas bojā eja

Acteki jeb tenočki nekad nebija bijuši labi kaimiņi tuvē­jām tautām. Drīz vien pēc uzvaras pār šočimilkiem viņi izda­rīja nopietnu pārkāpumu, kas sabojāja viņu attiecības ar Koškošu. Saniknotais Kuluakānas valdnieks pavēlēja saviem karavīriem nogalināt visus tenočkus. Glābdamies no sagrā­ves, viņi aizbēga ezerā. Tur uz salām atradās viņu ciltsbrāļi.

 

Acteku karavīra parādes tērps – galvassega, kas iz­gatavota putna veidā, un spalvām izgreznots vairogs.

 

Kādā nelielā saliņā netālu no acteku pirmās apmetnes Tla‑ telolko bēgļi nodibināja jaunu apmetni – Tenočtitlānu. Pēc acteku hronikas ziņām tas notika 1325. gadā, tas ir, gandrīz divsimt gadu pirms spāniešu ierašanās Meksikā.

Vēlāk abas šīs apmetnes sa­plūda kopā vienā lielā pilsētā. Pareizāk sakot, Tlatelolko kļuva par Tenočtitlānas priekšpilsētu.

Pilsētas nodibināšanu acteki piedēvēja tam pašam leģendā­rajam Tenočam. No tā arī no­saukums Tenočtitlāna – «Te­noča pilsēta». Bet hronikās ir arī cits izskaidrojums.

Pārcēlušies uz salu, tenoči esot ieraudzījuši uz ezera viļņu apskalotās piekrastes klints lielu kaktusu. Tajā tupējis mil­zīgs, neparasti skaists ērglis ar plati izplestiem spārniem un vērīgi raudzījies lecošajā saulē. Tā nagos locījusies čūska.

Acteki noturējuši šo ērgli par dievu sūtītu, labvēlīgu zīmi un nodibinājuši tajā vietā pil­sētu. Par piemiņu šim notiku­mam tā nosaukta par Tenočtit‑ lānu (no vārdiem «tetl» – akmens, klints un «nočtli» –‑ kaktuss).

 

Tenočtitlānas centrālās daļas plāns, ko izgatavojis acteku mākslinieks. Augšā – Uicilo­počtli templis.

 

Nav zināms, kura teika precīzāk izskaidro Meksikas lielā­kās pilsētas nosaukuma rašanos. Mums tas arī nav tik svarīgi. Katrā gadījumā – ērglis, kas tup kaktusā ar čūsku knābī, attē­lots mūsdienu Meksikas republikas valsts ģerbonī, bet tās aug­stākais ordenis saucas «Agila acteka», tas ir, «acteku ērglis».

Kad Meksikas ielejā pieauga tepaneku vara, viņi pakļāva arī actekus. Acteki maksāja lielas nodevas un tika visādi ap­spiesti. Bet, noslēguši savienību ar citām pakļautām ciltīm – Teskoko un Tlakopānas iedzīvotājiem – acteki gāza ienīsto jūgu. 1429. gadā tepanekus pilnīgi sakāva. Tenočtitlānas iedzī­votāji no pakļautas, nodevām apliktas cilts pārvērtās par brī­viem cilvēkiem, bet pati Tenočtitlāna par patstāvīgu pilsētu‑ valsti, vienu no trejsavienības locekļiem.