Kalendāra akmens
Ašajakatla laikā Tenočtitlāna tika izdaiļota ar jaunu ievērojamu mākslas darbu. Lielā Uicilopočtli tempļa virsotnē novietoja milzīgu kalendāra akmeni vairāk nekā trīsarpus metra diametrā. Uz tā veiklie acteku skulptori bija attēlojuši visu iepriekšējo pasaules vēsturi – tādu, kā viņi to iedomājās, sākot ar pasaules radīšanu.
Tenočki ticēja, ka pasaule kopš savas radīšanas brīža pārdzīvojusi četrus laikmetus jeb ēras. Pirmā saukusies «Četri oceloti», ilgusi 4008 gadus un beigusies ar to, ka milžu – kina‑ mecīnu cilti, kas toreiz apdzīvojusi zemi, iznīcinājuši oceloti. Otrā ēra – «Četri vēji» ilgusi 4010 gadu un beigusies ar briesmīgām viesuļvētrām un cilvēku pārvēršanu par pērtiķiem. Trešā ēra – «Četri lieti» arī nav ritējusi laimīgi: tās beigās pasauli apņēmis postošs ugunsgrēks. Beidzot «Četri ūdeņi» – ceturtā ēra, kas ilgusi 5042 gadus, beigusies ar plūdiem, kuru laikā cilvēki pārvērtušies par zivīm.
Acteku kopienas ierindas loceklis. Akmens statuete.
Tas laikmets, kurā dzīvoja paši acteki, bija pēc skaita piektais, un tam bija jānobeidzas ar šausmīgu zemestrīci.
Šajos priekšstatos atspoguļojās atmiņas par stihiskām dabas katastrofām – plūdiem, postošām viesuļvētrām, briesmīgām zemestrīcēm, vulkānu izvirdumiem, ko senos laikos nācies pārciest Meksikas iedzīvotājiem.
Visa pasaules vēsture arī bija parādīta uz kalendāra akmens. Reljefa centrā atradās saules attēls. Ap centrālo daļu bija
Kalendara akmens.
Šo grandiozo, vairāk nekā divdesmit tonnu smago monumentu izkala akmeņlauztuvju rajonā. Lai to pa dambjiem aizvilktu uz Tenočtitlānu un paceltu tempļa piramīdas virsotnē, visi actekiem pakļautie apgabali atsūtīja savus cilvēkus.
Pēc Meksikas iekarošanas spānieši nogāza kalendāra akmeni no piramīdas virsotnes un apraka zemē. Viņi baidījās, ka kristīgajai ticībai pievērstie acteki, ieraudzīdami šo akmeni, no jauna «kritīs pagānismā». Šis ievērojamais kultūras piemineklis tā arī nogulēja zemē līdz pat XVIII gadsimta beigām, kad to nejauši atrada.
Milzīgas spalvotas čūskas galvas akmens skulptūra. Atrasta izrakumos tajā vietā, kur kādreiz atradās Tenočtitlānas galvenais templis.
Tagad tas novietots vienā no visredzamākajām vietām Meksikas pilsētas Nacionālajā vēstures muzejā.